DIEVA JEB DEBESU ZĪME
Latviešu izpratnē Dieva materiālā īpašība ir Māra. Dieva likteņa īpašība ir Laima, kuras darbība risinās ap cilvēka likteni un mūža lemšanu. Bet Dievs ir visa cēlonis un likums, visa laidējs un padoms.
Dievs ir labvēlīgs, priecīgs, daiļš, viņš valda un lemj, ir sargs un ceļabiedrs. Dievs ir taisnīgs, ir tikumu veicinātājs un audzinātājs. Dievs nav bargs, dusmīgs un nepieejams, bet gudrs un laipns padomdevējs, un ļaudis no viņa gaida pamācību un gudrību.
Šovakar Dievs gāja,
Pa mūsu lauku,
Zāliņu mīdams,
Vārpiņas celdams.
To parasti attēlo trijstūris vai kāsis ar virsotni uz augšu – norāde uz debesīm. Plaši pazīstams Dieva zīmes veids ir trijstūris ar vienu aplīti – Dieva aci, vai trim aplīšiem virsotnē. Šī zīme attēlo debesu jumu, vīrišķo spēku, gaismas tiekšanos uz augšu, arī debess velves attēlojumu ar Sauli virsotnē. Dieva jeb Debesu zīme bijusi pazīstama jau bronzas laikmetā, tā atrasta uz šī laika rotām.
Latviešu mitoloģijā par vecāko gaismas kulta dievību tiek uzskatītas debesis. Tā ir vieta, kur uzturas galvenais valdošais spēks – Dievs. Valodnieki uzskata, ka sākotnēji vārds „dievs” nozīmējis to pašu, ko „debesis”. Trijstūris, kas ir debesu zīme, simbolizē debesis kā pasaules jumtu. Līdzīgi šai zīmei mūsu senči veidoja māju jumtus, tādējādi dzīvojot zem Dieva zīmes.
Par Dieva zīmi tiek uzskatīts arī pakaviņš (ar atvērumu uz leju), arī U veida zīme, kuras atvērums rakstos var būt vērsts dažādos virzienos, norādot uz kustību, mainīgumu, cikliskumu.
Dieva raksturīgākās krāsas ir balta un pelēka.