SAULES ZĪME
Latviešu folklorā centrālais un galvenais debesu spīdeklis ir Saule. Tā ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Tā ir palīgs zemkopim, labvēlīga ražas gada devēja. Saule ir mīļā māte jebkurai dzīvai radībai. Saule māca arī taisnīgumu un žēlsirdību – tā spīd visiem vienādi. Starp citām zīmēm Saule ir augstākas pakāpes – tā ir visa redzētāja un zinātāja. Latviešu folklorā Saules simbols (apļa veidā) sastopams uz kaula un raga priekšmetiem vēlajā neolītā. Rombs jeb četrstūrainā Saule sastopama jau uz mezolīta keramikas.
Sauli apzīmē visi apaļie priekšmeti, piemēram, lode, ola vai zīle, kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debesu velvē. Arī Saules zīmei ir dažādi atvasinājumi, no kuriem visbiežāk sastopams ir kuplināts daudzstūris – astoņstūru rozete, arī četrstūrainās saules zīmes.
Ja Saules zīme tautas mākslā, piemēram, apģērbu rotāšanā atkārtojas vairākas reizes, tā lietota, apzīmējot auglības rituālus. Visvairāk Saule tiek lietota sieviešu rotās, it sevišķi meitu pūra mantās, arī priekšmetos, ar ko darina pūru. Saules zīme ir neiztrūkstoša ari cimdu un zeķu pārī, ko dāvina līgavainim.
Saules kustības atveidojums ir neiztrūkstoša baltu svētvietu (akmens krāvumu) sastāvdaļa, jo visas rituālās norises galvenokārt saistītas ar Sauli, tās tecējumu, cikliem: gadskārtu maiņām, auglības rituāliem.
Latviešu folklorā sastopama gan Saules māte, gan Saules meitas. Saule – tā ir visu māmiņu sildītāja.
Rakstu veidojot, Saules zīmei parasti izvēlēta centrālā vieta. Populārākā krāsa – sarkanā un dzeltenā.
Noiet Saule vakarā,
Iekrīt zelta laiviņā,
Uzlec Saule no rītiņa,
Paliek laiva līgojot.